NASA’s Defunct Orbiter Sends Powerful Radio Signal After Decades in Space

Neparedzēta radio viļņu plūsmu no sen aizmirstas NASA satelīta izraisa zinātnisku sajūsmu

“Jared Isaacman plāno privātas robotizētas kosmosa misijas pēc NASA vadītāja ignorēšanas” (avots)

Globālās kosmisko atkritumu un satelītu atgūšanas tirgus pārskats

Globālais kosmisko atkritumu un satelītu atgūšanas tirgus piedzīvo atjaunotu uzmanību sekojošam izcilam notikumam: ilgi uzskatīts par “zombija satelītu”, nestrādājošs NASA satelīts izstarojis spēcīgu radio viļņu plūsmu pēc gandrīz 60 gadu klusuma. Šī negaidītā aktivitāte no Orbitālā ģeofiziskā observatorija 1 (OGO-1), kas palaista 1964. gadā un izslēgta 1971. gadā, uzsver pieaugošās grūtības un iespējas novecojošo kosmisko aktīvu un atkritumu pārvaldībā.

2024. gada martā astronomi atklāja spēcīgu radio signālu no OGO-1, kuru desmitgades ir uzskatījusi par neaktīvu. Burst, ko apstiprināja vairākas observatorijas, atjaunoja diskusijas par nestrādājošo satelītu neparedzamo uzvedību un riskiem, ko tie rada aktīvajiem kosmosa kuģiem un plašākai orbitālo vidi (Space.com).

  • Tirgus lielums un izaugsme: Globālais kosmisko atkritumu uzraudzības un noņemšanas tirgus tika novērtēts aptuveni 1,2 miljardi dolāru 2023. gadā un tiek prognozēts, ka tas līdz 2030. gadam sasniegs 2,9 miljardus dolāru, pieaugot ar CAGR 13,8%.
  • Galvenie faktori: Gadījumi, piemēram, OGO-1 radio viļņu plūsma, izceļ nepieciešamību pēc modernām izsekošanas, atgūšanas un deorbitēšanas risinājumiem. Satelītu pieaugums — vairāk nekā 11 500 aktīvu satelītu, sākot no 2024. gada — palielina sadursmju riskus un operatīvās neskaidrības.
  • Tehnoloģiskās inovācijas: Uzņēmumi un aģentūras investē AI spēki izsekošanā, robotizētajā apkalpošanā un aktīvajos atkritumu noņemšanas misijās. Eiropas Kosmosa aģentūras ClearSpace-1 un Northrop Grumman Misijas pagarināšanas transportlīdzeklis ir šī tendence piemēri.
  • Regulējošā vide: Apvienoto Nāciju Organizācija un nacionālās kosmosa aģentūras pastiprina vadlīnijas par satelītu iznīcināšanu un atkritumu samazināšanu, ko veicina augsta profila anomālijas, piemēram, OGO-1 incidents (UNOOSA).

OGO-1 incidents kalpo kā skaidra atgādinājums, ka “zombija satelīti” var negaidīti atjaunoties, radot gan riskus, gan iespējas. Kamēr kosmisko atkritumu pārvaldības tirgus paplašinās, ieinteresētās puses prioritizē inovācijas, starptautisku sadarbību un stabilas politikas ietvarus, lai nodrošinātu orbitālo operāciju ilgtermiņa ilgtspējību.

Jaunas tehnoloģijas satelītu izsekošanā un signālu noteikšanā

Nesenā spēcīga radio viļņu plūsma no NASA ilgi neaktīvā satelīta Explorer 11 ir atjaunojusi interesi par “zombija satelītu” parādību – kosmosa kuģiem, kas negaidīti atsāk darbību pēc desmitgades klusuma. Paleistus 1961. gadā kā pirmo pasaules gamma stara observatoriju, Explorer 11 tika uzskatīts par mirušu pēc kontaktu zaudēšanas ar zemes kontroli. Tomēr 2024. gada sākumā astronomi, izmantojot modernās satelītu izsekošanas un signālu noteikšanas tehnoloģijas, ziņoja par pēkšņu, intensīvu radio emisiju no satelīta pēdējiem zināmajiem orbītām (Space.com).

Šis notikums uzsver straujo attīstību satelītu izsekošanas un signālu noteikšanas spējās. Mūsdienu zemes bāzes sistēmas, piemēram, Square Kilometre Array Observatory (SKAO), un kosmosā bāzes sensori tagad izmanto mašīnmācīšanās algoritmus un augstas jutības uztvērējus, lai uzraudzītu tūkstošiem objektu Zemes orbītā. Šīs sistēmas var izšķirt starp ikdienišķo telemetriju, traucējumiem un anomāliem signāliem, piemēram, tos, ko izstarojis Explorer 11, ļaujot identificēt “zombija” satelītus, kas var radīt sadursmju riskus vai piedāvāt zinātniskās iespējas.

  • Paplašināta jutība: Jaunās paaudzes radio teleskopi un fāzēta starojuma radaru sistēmas var noteikt vāji vai sporādisku emisiju no novecojošiem satelītiem, pat no tiem, kas nav paredzēti pārraidei pēc misijas beigām (Nature).
  • AI virzīta analīze: Mākslīgais intelekts arvien vairāk tiek izmantots masveida datu kopu apstrādē, atzīmējot negaidītus signālus un saistot tos ar zināmiem orbītu atkritumiem vai neaktīviem satelītiem (ESA).
  • Globāla sadarbība: Starptautiskie tīkli, piemēram, Starpniecības kosmisko atkritumu koordinācijas komiteja (IADC), apmainās ar izsekošanas datiem, uzlabojot iespējas noteikt un raksturot zombija satelītus.

Explorer 11 incidents demonstrē gan novecojošās kosmosa aparatūras neparedzamību, gan pieaugošo izsekošanas tehnoloģiju sarežģītību. Kamēr nestrādājošo satelītu skaits orbītā turpina pieaugt — 2024. gadā vairāk nekā 3 000 (UCS Satelītu datu bāze) — jaunas noteikšanas metodes būs kritiskas kosmosa situāciju apzināšanai, atkritumu samazināšanai un pat iespējamu bezdarbīgu kosmosa kuģu reaktīvai aktivizēšanai vai pārveidošanai.

Galvenie spēlētāji un inovācijas satelītu uzraudzībā

Notikumu virknē, ilgi neaktīvs NASA satelīts — Explorer 11, palaists 1961. gadā — nesen izstarojis spēcīgu radio viļņu plūsmu, pārsteidzot astronomus un satelītu uzraudzības aģentūras visā pasaulē. Šī parādība, ko bieži sauc par “zombija satelīta” notikumu, izceļ gan agrīno kosmiskās izpētes mantojumu, gan mūsdienu satelītu uzraudzības sistēmu attīstību.

Explorer 11 bija pasaules pirmais gamma stara observators, izstrādāts kosmisko gamma stariem. Pabeidzot savu misiju, tas tika uzskatīts par klusu gadu desmitiem. Tomēr 2024. gada sākumā zemes bāzes radio teleskopi noteica negaidītu, intensīvu radio signālu, kas nāca no Explorer 11 pēdējās zināmās orbītās. Šis “spēcīgais radio viļņu plūsma” ir atjaunojis interesi par satelītu un radījis jautājumus par nestrādājošu kosmosa kuģu ilgtermiņa uzvedību (Space.com).

Galvenie spēlētāji satelītu uzraudzībā, piemēram, ASV Kosmisko objektiem uzraudzības tīkls (SSN), Eiropas Kosmosa aģentūras Kosmisko atkritumu birojs un privāti uzņēmumi, piemēram, LeoLabs, ir bijuši izliek lomu šādu anomāliju izsekošanā un analīzē. Šīs organizācijas izmanto modernus radarus, optisko un radiofrekvenču uzraudzības tehnoloģijas, lai katalogizētu un novērotu vairāk nekā 27 000 kosmisko atkritumu elementu, tostarp neaktīvus satelītus (LeoLabs).

  • ASV Kosmisko objektu uzraudzības tīkls (SSN): Izvērta globālo sensoru tīklu, lai sekotu objektiem Zemes orbītā, sniedzot reāllaika datus par satelītu statusu un potenciālajām anomālijām.
  • Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA): Vada Kosmisko atkritumu biroju, kas izmanto Kosmisko atkritumu teleskopu un citas aktīvas, lai uzraudzītu neaktīvus satelītus un atkritumus (ESA Kosmiskie atkritumi).
  • LeoLabs: Privāts uzņēmums, kas izmanto fāzēta starojuma radaru tehnoloģiju, lai nodrošinātu augstas izšķirtspējas izsekošanu gan aktīviem, gan neaktīviem satelītiem.

Satelītu uzraudzības inovācijas tagad ietver mašīnmācīšanās algoritmus anomāliju noteikšanai, automatizētas brīdināšanas sistēmas un sadarbīgas starptautiskas datu bāzes. Šie uzlabojumi ļauj ātri identificēt negaidītus notikumus, piemēram, neseno radio viļņu plūsmu no Explorer 11, un atbalsta centienus samazināt riskus, ko rada “zombija satelīti” un kosmiskie atkritumi (Nature).

Explorer 11 incidents uzsver nepārtrauktas inovācijas nozīmi satelītu uzraudzībā, jo pat desmittus gados veci kosmosa kuģi var mūs pārsteigt un potenciāli ietekmēt kosmosa operāciju drošību un ilgtspēju.

Projekcijas izaugsme satelītu atgūšanā un kosmisko atkritumu pārvaldībā

Nesenā spēcīgas radio viļņu plūsmas noteikšana no NASA ilgi neaktīvā Explorer 11 satelīta — palaista 1961. gadā un klusējusi vairākus gadu desmitus — ir atjaunojusi interesi par “zombiju satelītu” likteni. Tie ir neoperatīvi kosmosa kuģi, kuri, neskatoties uz to, ka tiek uzskatīti par mirušiem, var negaidīti izstarot signālus vai pat reaktivēties. Šī parādība uzsver pieaugošo izaicinājumu pārvaldīt novecojošos kosmosa aktīvus un steidzamu nepieciešamību pēc uzticamiem satelītu atgūšanas un kosmisko atkritumu pārvaldības risinājumiem.

2024. gadā orbītā ir vairāk nekā 7 500 aktīvu satelītu, taču nestrādājošo satelītu un atkritumu objektu skaits ir daudz lielāks, Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) lēš, ka ir vairāk nekā 36 500 atkritumu, kas ir lielāki par 10 cm un miljoniem sīku fragmentu. Gadījumi, piemēram, nesenā radio viļņu plūsma no Explorer 11, izceļ neparedzamos riskus, kādus rada šie objekti, kuri var traucēt funkcionējošiem satelītiem, apdraudēt apkalpoto misiju drošību un sarežģīt nākotnes palaišanas.

Satelītu atgūšanas un atkritumu pārvaldības tirgus tiek prognozēts, ka tas strauji pieaugs. Saskaņā ar MarketsandMarkets ziņojumu, globālais kosmisko atkritumu uzraudzības un noņemšanas tirgus, visticamāk, sasniegs 1,4 miljardus dolāru līdz 2028. gadam, salīdzinot ar 0,9 miljardiem dolāru 2023. gadā, ar CAGR 9,2%. Šis pieaugums tiek veicināts ar:

  • Pieaugošais satelītu palaišanu skaits: Mega konstelāciju, piemēram, SpaceX Starlink, uzplaukums pievieno tūkstošiem jaunu satelītu katru gadu, palielinot sadursmju riskus.
  • Regulējošā spiediena pieaugums: Aģentūras, piemēram, FCC, stingrāk nostāda misiju beigu utilizācijas prasības, pieprasot deorbitēšanu piecu gadu laikā pēc misijas beigām.
  • Tehnoloģiskie uzlabojumi: Uzņēmumi izstrādā aktīvās atkritumu noņemšanas (ADR) tehnoloģijas, piemēram, robotizētās rokas, tīklus un harpunas, lai dabūtu un deorbitētu nestrādājošus satelītus.

“Zombija satelītu” fenomens kalpo kā spilgts atgādinājums, ka pat gadiem veci kosmosa instrumenti var radīt jaunus izaicinājumus. Kamēr orbitālā vide kļūst piesātināta un neparedzama, ieguldījumi satelītu atgūšanā un atkritumu pārvaldībā būs izšķiroši, lai nodrošinātu ilgtermiņa ilgtspējību kosmosa aktivitātēm.

Reģionālās atziņas par satelītu darbību un atgūšanas centieniem

Nesenā spēcīga radio viļņu plūsmas noteikšana no NASA ilgi neaktīvā satelīta, Explorer 11, ir atjaunojusi globālo interesi par “zombiju satelītu” parādību — kosmosā bāzētiem kuģiem, kas negaidīti atsāk darbību pēc desmitgažu klusuma. Šis notikums, kas notika 2024. gada sākumā, vispirms tika ziņots no amatieru radio operatoriem Eiropā un pēc tam apstiprināts no NASA Deep Space Network. Orbīte, palaista 1961. gadā un uzskatīta par neaktīvu jau kopš 1960. gadu beigām, izstarojusi virkni spēcīgu radio signālu, kas tika noteikti vairākās kontinentos.

  • Ziemeļamerika: Amerikas Savienotās Valstis, kur atrodas NASA un vairāki komerciālie satelītu operators, ir reaģējuši, palielinot mantojuma satelītu uzraudzību. ASV Kosmosu objekti uzraudzības tīkls tagad uzrauga vairāk nekā 27 000 objektu, ar atjaunotu fokusu uz novecojošiem aktīviem, kas var radīt sadursmju riskus vai traucēt aktīvām misijām.
  • Eiropa: Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) ir izmantojusi savu Kosmisko atkritumu biroju, lai analizētu radio viļņu plūsmu un novērtētu iespējamās sekas uz Eiropas satelītiem. ESA Kosmosa situatīvā apziņas programma sadarbojas ar NASA, lai apmainītos ar datiem un izstrādātu protokolus negaidītām satelītu reaktīvācijām.
  • Āzijas-Pakistāna reģions: Tādās valstīs kā Ķīna un Indija, kur satelītu flotes strauji paplašinās, tiek izmantotas zemes bāzes observatorijas, lai uzraudzītu līdzīgas anomālijas. Indijas Kosmosa izpētes organizācija (ISRO) uzsākusi revīziju par saviem nestrādājošajiem satelītiem, lai novērtētu spontānas reaktīvācijas iespējamību.
  • Globāla sadarbība: Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU) ir aicinājusi uz koordinētu reakciju uz “zombiju satelītu” notikumiem, uzsverot nepieciešamību pēc reāllaika datu apmaiņas un standartizētām atgūšanas protokolu (ITU Kosmisko pakalpojumu).

Šis incidents uzsver pieaugošo izaicinājumu pārvaldīt kosmiskos atkritumus un mantojuma satelītus. 2024. gadā ir lēsts, ka Zemes orbītā ir 36 500 objekti, kas ir lielāki par 10 cm, un tūkstošiem citu nestrādājošo satelītu ir pakļauti neparedzētai uzvedībai. Zombija Explorer 11 epizode ir izsaukuši ieguldījumus satelītu izsekošanā, dzīves cikla plānošana un starptautiskā sadarbībā, lai nodrošinātu orbītālo operāciju drošību un ilgtspēju.

Nākotne nestrādājošo satelītu pārvaldībā un kosmiskajā komunikācijā

Notikumu attīstībā ilgi neaktīvs NASA satelīts – ilgstoši uzskatīts par “zombija satelītu” – izstarojis spēcīgu radio viļņu plūsmu gandrīz 60 gadus pēc tā palaišanas. Satelīts, par kuru runa ir, ir NASA LES1 (Lincoln Experimental Satellite 1), kas palaists 1965. gadā un zaudējis kontaktus ar zemes kontroli 1967. gadā. 2024. gadā amatieru radio astronomi atklāja pēkšņu intensīvu radio signālu no satelīta, izraisot atjaunotu interesi par nestrādājošo satelītu pārvaldību un sekām kosmiskajā komunikācijā.

Šis negaidītais notikums uzsver pieaugošo problēmu ar “zombija satelītiem” — kosmosā bāzētiem kuģiem, kas vairs nav kontrolē. Tomēr tie var joprojām izstarot signālus vai pat kustēties neparedzami. Saskaņā ar Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) datiem šobrīd ir vairāk nekā 3 000 nestrādājošu satelītu, kas palielina kosmisko atkritumu un radiofrekvenču traucējumu riskus.

  • Radio frekvences traucējumi: Pēkšņa LES1 reaktivācija parāda, kā atpūtušies satelīti var negaidīti traucēt aktīvās komunikācijas kanālus. Pieaugot satelītu skaitam orbītā — vairāk nekā 8 000 2024. gadā (Statista) — negribēta signāla pārklāšanās un datu izkropļošanas riski pieaug.
  • Kosmisko atkritumu pārvaldība: Šis incidents uzsver steidzamo nepieciešamību uzlabot dzīves cikla protokolus un aktīvās atkritumu noņemšanu. Aģentūras, piemēram, NASA un ESA, investē tehnoloģijās, piemēram, robotizētajās rokās un drag ņīma, lai deorbitētu nestrādājošus satelītus (NASA).
  • Politika un regulējumi: Zombija satelītu atsāšanās izraisa prasības pēc stingrākām starptautiskām regulām par satelītu iznīcināšanu un spektra pārvaldību. Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU) strādā pie vadlīniju aktualizēšanas, lai risinātu šīs jaunas problēmas.

Kā kosmosa nozare turpina paplašināties, LES1 pasākums kalpo kā spilgts atgādinājums par neparedzamo agrīnā kosmiskās izpētes mantojumu. Tas izceļ nepieciešamību pēc uzticamiem satelītu dzīves cikla stratēģijām, reāllaika uzraudzības un starptautiskas sadarbības, lai nodrošinātu ilgtspēju un drošību kosmiskās komunikācijas tīklos.

Izaicinājumi un iespējas aizmirsušo satelītu atjaunošanā un uzraudzībā

Nesenā radio viļņu plūsmas noteikšana no NASA ilgi neaktīvā “zombija satelīta”, 1960. gadu ODISey orbītā, ir atjaunojusi interesi par izaicinājumiem un iespējām, kas saistītas ar aizmirstu satelītu atjaunošanu un uzraudzību. Šis notikums uzsver gan tehniskos šķēršļus, gan zinātnisko potenciālu, ko iespējams iegūt no sadarbības ar miera satelītiem.

  • Tehniskie izaicinājumi:

    • Komunikācijas barjeras: Pēc desmitgades orbitā, satelīti, piemēram, ODISey, bieži zaudē kontaktus novecojušas tehnoloģijas, nolietotu enerģijas sistēmu un mainīgu orbitālo parametrus dēļ. Komunikācijas atjaunošana prasa modernus signālu apstrādes risinājumus un dažreiz pat novecojušu virszemes aprīkojumu izveidi (NASA).
    • Orbīta iznīcināšana un izsekošana: Daudzi zaudētie satelīti novirzās no savām sākotnējām orbītām, padarot tos grūti identificējamus un izsekojamus. ASV Kosmisko objektu uzraudzības tīkls patlaban uzrauga vairāk nekā 27 000 objektu, taču daudzi mazāki vai neaktīvi satelīti paliek neuzraudzīti (Space.com).
    • Enerģijas un sistēmas nolietojums: Ilgstoša pakļaušana skarbai kosmosa videi noved pie akumulatoru izsīkšanas, saules paneļu nolietojuma un komponentu izjukšanas, sarežģījot atjaunošanas centienus.
  • Iespējas:

    • Zinātniskie ieskati: Negaidītā radio viļņu plūsma no ODISey piedāvā retu iespēju izpētīt ilgtermiņa efektus, ko kosmoss atstāj uz satelītu aparatūru, un analizēt, kā bezdarbīgs sistēmas var spontāni reaktīties (Scientific American).
    • Kosmisko atkritumu pārvaldība: Zaudētu satelītu atjaunošana vai uzraudzība var palīdzēt attīstīt aktīvās atkritumu noņemšanas un sadursmju novēršanas stratēģijas, kas ir pieaugoša bažas tēma, palielinoties objektu skaitam orbītā (ESA).
    • Tehnoloģiskā inovācija: Zaudētu satelītu reaktīvās activeizēšanas izaicinājums virza uzlabojumus uz zemes bāzes izsekošanā, AI vadītās signālu analīzes un satelītu servisa tehnoloģijās.

Kopumā ODISey notikums uzsver divuilvas dabu pazudušajiem satelītiem: lai gan tie rada būtiskas uzraudzības un tehniskos izaicinājumus, tie arī sniedz unikālas iespējas zinātniskajiem atklājumiem un tehnoloģisku progress, mūsdienu kosmosā.

Avoti & Atsauces

Terrifying Radio Signal Detected from Space

ByQuinn Parker

Kvins Pārkers ir izcila autore un domāšanas līdere, kas specializējas jaunajās tehnoloģijās un finanšu tehnoloģijās (fintech). Ar maģistra grādu Digitālajā inovācijā prestižajā Arizonas Universitātē, Kvins apvieno spēcīgu akadēmisko pamatu ar plašu nozares pieredzi. Iepriekš Kvins strādāja kā vecākā analītiķe uzņēmumā Ophelia Corp, kur viņa koncentrējās uz jaunajām tehnoloģiju tendencēm un to ietekmi uz finanšu sektoru. Ar saviem rakstiem Kvins cenšas izgaismot sarežģīto attiecību starp tehnoloģijām un finansēm, piedāvājot ieskatīgus analīzes un nākotnes domāšanas skatījumus. Viņas darbi ir publicēti vadošajos izdevumos, nostiprinot viņas pozīciju kā uzticamu balsi strauji mainīgajā fintech vidē.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *